Pārsteiguma ballītes organizēšana

Nereti prātā iezogas doma, vēlme pārsteigt sev mīļu cilvēku. Ar skaistu pārsteigumu, par kuru pat viņš nenojauš. Doma par pārsteiguma ballīti radās jau vasarā. Sapratu, ka uzdāvināšu viņam dzimšanas dienā pārsteigumu – ballīti kopā ar draugiem.

Atbildi uz šo jautājumu un pārsteiguma ballītes plānošanas aizkulises uzzināsi šajā rakstā. Kā Tu domā, kas ir grūtāk – noslēpt visu plānošanas procesu vai aizvest uz pasākuma vietu?

…

Jau to, ka vēlos pārsteigt otro pusīti dzimšanas dienā izdomāju jau vasarā, lai gan svētki ir janvārī. Laiks tā paskrēja, ka jau decembris klāt. Sapratu, ka jāsāk kārtīgi domāt, vai rīkoju pārsteiguma ballīti vai tomēr nē.

Mēnesis pirms svētkiem it kā daudz laika, bet tai pašā laikā maz, ņemot vērā, ka pa vidu ir Ziemassvētki un Jaunais gads. Ņēmu vērā aspektu, ka laicīgi viss ir jārezervē, jo 2.janvāris ir 2.janvāris, diena pēc svētkiem..

Ilgu laiku domāju, ko un kā .. līdz nonācu pie idejas, ka vēlos uztaisīt pārsteiguma ballīti ar draugiem. Tālāk pastāstīšu par pārsteiguma ballītes procesu, minot punktus, ko darīju:

Sākumā plānotājā ierakstīju draugu vārdus, kurus vēlos uzaicināt. Viesu skaits ir ļoti svarīgs, lai veiktu tālākās darbības, piemēram, rezervētu vietu, zinātu ēdināšanas izmaksas utt., tieši tāpēc ar to sāku.

Tālāk apskatīju vietas, kurās vēlētos rīkot ballīti un pirms veicu saziņu ar tām, izveidoju tabulu ar man svarīgiem punktiem, kas jānoskaidro. Visu pierakstīju, lai neko neaizmirstu pajautāt -pierakstīju vietas nosaukumu, telpu īres izmaksas, ēdināšanas un apkalpošanas izmaksas. Piebildīšu to, ka jautāju vai drīkst ņemt savu kūku un alkoholu līdzi, daudzās vietās par to bija papildus samaksa, līdz ar to tabulā iekļāvu šīs ailes arī.

Apzinot vietu pieejamību un izmaksas, saskāros ar pirmo problēmu, ka daudzas vietas strādā līdz pulksten 22:00. Dažas vietas piedāvāja iespēju svinēt ilgāk, papildus izrakstot rēķinu par darbinieku nakts stundām, bet es jau nezinu, cik ilgi svinēs? Sapratu, ka restorāni/kafejnīcas šoreiz nederēs. Sāku domāt par alternatīvu un skatījos viesu namus un vietas, kas piedāvā naktsmītnes un ēdināšanas pakalpojumus.
Jā, tālāk arī izveidoju jaunu tabulu un sāku no sākuma. Šeit arī interesanti, ka ir vietas, kur par kūku un alkoholu papildus jāmaksā, savu alkoholu nedrīkst ņemt un ir vietas, kur ir atļauts. Tāpat noskaidroju informāciju par naktsmītņu izmaksām. Lai izvēlētos labāko vietu, konsultējos ar ģimenes locekļiem, jo katrai vietai bija gan plusi, gan mīnusi, kas izvēli padarīja grūtāku. Galu galā izvēlējos vietu, kur tiek piedāvāti ēdināšanas pakalpojumi, naktsmītnes un pat pirts. Piebildīšu, ka apzinot naktsmītnes, tabulā iekļāvu aili, kurā atzīmēju, vai naktsmītnes ir vienuviet vai, piemēram, vairākās mazākās mājiņās. Jo, tomēr, pa nakti ziemā doties meklēt īsto naktsmītņu mājiņu, nebūtu prātīga doma.
Atkārtoti sazinoties ar viesu namu par rezervācijas veikšanu un drošības naudas iemaksu, sapratu, ka laiks noskaidrot, vai draugi vispār atbalstīs šo ideju. Nedaudz mazāk par mēnesi iepriekš, sazinājos ar draugiem, izstāstot savu ideju un noskaidrojot, vai viņi atbrauks.

Liels prieks bija, ka no 12 draugiem 10 apsolījās ierasties. Tad nu sapratu, ka atpakaļ ceļa vairs nav un pārsteiguma ballītei būs būt. Nenoliegšu, ka grūti bija to noslēpt, gribējās izstāstīt, bet neko neteicu. Draugu ziņām uzliku mute, lai neredz, ka sazinos ar viņa draugiem.
Zināju vietu, kur cep visgaršīgākās kūkas, tāpēc kūkas vietas izvēle nesagādāja grūtības. Taču, izvēlēties kūku gan nebija viegli … Zināju, ka vēlos saldu kūku, jo viņam ļoti garšo saldumi. Bija divas izteikti saldas kūkas – pāris dienas padomāju un izvēlējos par labu melnajam princim.
Visam pa vidu vēl gatavošanās Ziemassvētkiem, kas nedaudz nolika malā plānošanas darbus. Tomēr, uzreiz pēc Ziemassvētkiem ķēros klāt ēdienkartes izpētei.
Aktivitātes – ko darīt ar tām? Ņemot vērā, ka draugi ilgi nav satikušies, zināju, ka gribēs parunāties + vēl pirts ir. Domāju, ka būtu interesanti noskaidrot, kurš draugs viņu pazīst vislabāk un izdomāju, ka jāuztaisa kahoot spēli. Sāku domāt jautājumus. Vienreiz vakarā pajautāju par ko bērnībā viņš vēlējās kļūt? Viņš smaidot jautāja, kāpēc tā prasi? Viņš iedomājās, ka jautājumam ir kāda saistība ar svētkiem, jautājot, vai tas ir kā saistīts ar manu dzimšanas dienu. Es, protams, atbildēju, ka nē, es tāpat jautāju. Tātad, viens āķīgais jautājums ir. Ik pa brīdim ikdienas gaitās izdomāju kādu jautājumu, līdz sapratu, ka tie ir jāpieraksta, lai neaizmirstu. Jautājumus ilgi domāju, pierakstīju un pēc kāda laika sapratu, ka tas tomēr neder un domāju citu. Tā līdz pat dzimšanas dienai izdomāju 9 interesantus un nedaudz āķīgus jautājumus.
Aptuveni nedēļu pirms svētkiem, sāku veidot sarakstu ar lietām, kas jānopērk vai jāpasūta, piemēram, augļi, dzērieni, dekorācijas uz galda, uzkodas. Man saraksts ļoti ietaupīja laiku veikalā, jo nebija jādomā, kas jāpērk, lai neko neaizmirstu.

Par pārsteiguma ballīti neko neteicu arī dzimšanās dienā. Tā vietā, uztaisīju kartiņu ar novēlējumu, blakus uzrakstot, ka rīt plkst. 18:00 Tev jābūt gatavam un sarakstu ar līdzi ņemamām lietām. Smaidīja, lasot kartiņu. Ai, kā gribējās izstāstīt par pārsteiguma ballīti.

Tas jau izklausītos pārāk neticami, ja viss ietu pēc plāna, vai ne? Dzimšanas dienas rītā plkst. 10:00 bija jābūt pēc pasūtījuma, taču mašīnu nevaru piedarbināt. Viņam jau arī nevaru zvanīt un to teikt, jo tad vēl prasīs, kur braukšu. Zvans draugam un mašīnu piedarbinām. Ideāli! Bet .. tā kā laukā mīnusi un mašīnu nepieciešams “palādēt”, izlaižu plānoto braucienu uz veikalu un braucu pēc sūtījuma un uzreiz braucu uz viesu namu, lai aizvestu nepieciešamās lietas. Visu iekārtoju un dodos atpakaļ mājās, pa ceļam vēl iebraucu veikalā.

Ziema ir ziema un tieši šajā dienā sasniga sniegs, līdz ar to sapratu, ka mēs kavēsim ierakšanos un uzrakstīju draugiem, lai nesteidzas un brauc prātīgi.

Nedaudz pēc norunātā laika izbraucām no mājām. Jā, aizsēju viņam acis un tā braucām. Braucot pa pilsētu jautāju, kā viņš domā, kur braucam? Teica, ka vairs nezin, kur atrodamies .. taču, ilgāku laiku braucot pa šoseju saprata virzienu kurp dodamies. Piebildīšu, ka pirms vairākiem gadiem bijām bijuši šajā viesu namā, līdz ar to, nogriežoties no šosejas, jautāja, vai braucam tur. Neko neteicu līdz ievedu viņu iekšā, kur jau gaidīja draugi, atvēru acis un daudz laimes dzimšanas dienā!

Ieraugot draugus, viņam bija liels pārsteigums un pirmais, ko viņš pateica bija: “Oooo, čau!”

Par ballītes rīkošanu viņam nebija ne mazākās nojausmas, visu labi noslēpu.

Lai Tev izdodas pārsteigt sev mīļu cilvēku!