Vasaras brīvlaiks aizvadīts bezrūpīgā atpūtā, jauku piedzīvojumu un neaizmirstamu mirkļu pavadīts, un nu jau tas steidzas prom. Tam pa pēdām seko krāsainiem rudens ziediem rotātais 1. septembra rīts. Lai tas būtu vēl krāšņāks, piedāvājam skanīgus dzejoļus gan pirmklasniekiem, gan tiem, kuri zinību kalnā kāpj ne vienu vien gadu.
Jau vasara prom košā.
Atkal skola pulcē kopā mūs,
Un tās balss ir silta, aicinoša.
Atkal kopā! Blakus turamies!
Atkal cieši cieši, roku rokā!
/J. Osmanis/
Zināšanas – bagātība, mācīšanās – tās atslēga.
/R.Kaudzīte/
***
Lēni vēji ies pār kalnu,
Vedīs Tevi pasaulē,
Lasīsi Tu debess zvaigznēs,
Liels ja būsi dvēselē.
***
Es dodos pa saulainu ceļu
Līdz rudens vēlajām salnām,
Līdz pirmajam septembrim skolā,
Līdz pirmajai dienai klasē.
Šis saulainais septembra rīts
Ir zelta saulītes apspīdēts,
Un katrā saulītes starā
Ir vasaras noslēpums tīts.
***
Ak, skola, Tu nekļūsi sirma,
Tu mūžam nebūsi veca –
Ik septembri sagaidi pirmā
Tu bērnus ar somu plecā.
/Urtāne/
***
Asteres košas dārzos kad zied,
Gājputnu klaigas gaisā kad skan,
Vasara projām tad steidz,
Skola bērnus atkal jau sveic.
Koši ziedi un skanīgi smiekli,
Mīļas, biklas un smaidīgas sejas
Atviz gaiteņos, atspīd ejās
/Liepdruviete/
***
Tālumā aiz košiem siliem
Noskan sapņains skolas zvans.
Ir nu atkal klāt tas brīdis,
kad uz skolu doties laiks.
***
Sārto ziedu puķu bariņš
Mazo bērna roku tver,
Milzu pūlī viņš tik maziņš,
Savu soli skolai ver.
***
Rudens skaists pār zemi nācis,
Pirmā zeltā lapas zied,
Grāmatas jau kopā vācis,
Varu nu uz skolu iet.
Gaiša, silta skolas telpa,
Gluži tā kā mātes glāsts,
Ievelku es dziļi elpu,
Jāsāk man jauns dzīves stāsts.
/J.Grots/
***
Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi –
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi,
Vēl bieži nāksies pārlasīt.
***
Mēs bijām vēl bikli un mazi,
Kad aicinot skanēja zvans.
Un pirmoreiz ceļu uz klasi
Te rādīja māmiņa man.
***
Kāpj no plaukta grāmata,
Apstājas un domā.
Labāk abi domāsim,
Lūdzu, manā somā.
Burza svārkus burtnīca,
Kautrējas un stomās,
Pildspalvai pie rociņas,
Ātri pazūd somā.
Dzēšgumija zīmuļiem,
Skolotājas lomā,
Nostāda pa divi tos,
Ieved taisni somā.
Vai tu dzīvo Jelgavā,
Pekinā vai Romā,
Pirmā skolas diena nāk,
Nāk un sēžas solā.
/Inese Zandere/
***
Skolas durvis šodien vaļā,
Skolas gaitas sākam mēs,
Pirmo reiz uz skolu dodos,
Pirmās klases solā sēst.
Nav vairs laika skraidīt sētā,
Rotaļlietas vienas skumst,
Tagad visiem gribas redzēt,
Ābece ko rādīs mums.
Jaunas grāmatas man somā,
Tās es veru zinātkārs,
Katru dienu iešu skolā,
Paliec sveiks, tu bērnudārzs!
***
Ābece un burtnīcas
Pirmās klases solā!
Nu es neesmu vairs mazs,
Es jau eju skolā!
Acis raugās grāmatā,
Rokas glāsta vāku:
Tagad tu man būsi tā
Kas dos prasmi, māku!
Vienmēr tevi ņemšu līdz
Tā kā mīļu draugu.
Tev man tagad jāpalīdz,
Lai vēl lielāks augu!
/Jāzeps Osmanis/
***
Klāt septembris ar sasārtušiem vaigiem,
Uz skolu dodas pirmklasnieks,
Ar soli svinīgu un rokās ziediem,
Ko savai skolotājai sniegs.
Tam ceļā gadās kastaņi un zīles,
Tam sauleszaķis garām skrien,
Līdz galvā pazib vilinoša doma,
Uz skolu iešu citudien.
Man jāsalasa kastaņi un zīles,
Man sauleszaķis jānotver,
Skan mammas balss no debess dzīles,
Tev skolas durvis jāatver.
Tur bērnu daudz un skolotāja smaida,
Ir šogad jāsāk mācīties,
Cik labi gan, ka mamma nepalaida,
Ar sauleszaķi draiskoties.
/V.Kokle-Līviņa/
***
Tā aizies gadi, aizies dienas,
Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaists,
Bet pāri paliks atmiņas tik vienas –
Visskaistākais ir tomēr skolas laiks!
***
Es dodos pa saulainu ceļu
Līdz rudens vēlajām salnām,
Līdz pirmajam septembrim skolā,
Līdz pirmajai dienai klasē.
Šis saulainais septembra rīts
Ir zelta saulītes apspīdēts,
Un katrā saulītes starā
Ir vasaras noslēpums tīts.
***